Koki.

Edgars Purmalis.

Visbiežāk redzamie koki ir:

• Bērzi
• Ozoli
• Liepas

Bērzi.

Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas (Betulaceae) lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints. Bērzi aug tikai Ziemeļu puslodē, tas ir, Eiropā, Āzijā līdz Himalaju dienvidiem un Ziemeļamerikā; Latvijasteritorijā tie ir vieni no izplatītākajiem kokiem. Ģintī ir ap 120 sugu un vēl vairāk pasugu un formu.

Daudzas bērza daļas tiek izmantotas saimniecībā: koksne, miza, tāss (mizas ārējā kārta), kā arī bērzu sula. Bērza pumpuri un lapas tiek izmantoti medicīnā. Dažas sugas tiek izmantotas arī lauku aizsardzībā un daiļdārzniecībā. Bērziem ir arī nozīmīga loma slāvu, skandināvu, kā arī latviešu tautas tradīcījās.

Lapas veselas ar zobainu malu. Parasti vienmājas augi ar viendzimuma ziediem spurdzēs.

Liepa.

Parastā liepa (Tilia cordata) ir līdz 30 m augsts malvu dzimtas koks ar plašu vainagu. Jauniem kokiem miza gluda, vēlāk rievaina. Jaunie dzinumi sarkanīgi vai olīvzaļi. Lapas vienkāršas, ar kātu un vairāk vai mazāk asimetrisku sirdsveida pamatu. Lapu apakšpuse zilganzaļa, dzīslojumu stūros rūsganu matiņu pušķi. Ziedi bāldzelteni, dihāzijas pa 5 - 11, smaržīgi. Ziedkopas seglapa parasti nesniedzas līdz ass pamatam. Zied jūnijā, jūlijā. Parastā liepa aug mežos, upju krastos, uz ezeru salām. To audzē arī ceļmalās un apdzīvoto vietu tuvumā. Labs nektāraugs. No žāvētiem liepu ziediem gatavo uzlējumus, tējas. Lieto kā sviedrējošu līdzekli augšējo elpošanas ceļu iekaisumu un saaukstēšanās ārstēšanai.

Ozols.

Parastais ozols (latīņu: Quercus robur) ir dižskābaržu dzimtas ozolu ģints koku suga, vienīgā šīs ģints suga, kas Latvijā aug savvaļā. Ir arī selekcionētas vairākas dekoratīvas apstādījumu šķirnes. Parastais ozols izaug liels koks ar vērtīgu koksni, augļi — rieksti (tautā saukti par zīlēm jeb ozolzīlēm). Zīles senāk cilvēki izmantoja pārtikā (gatavoja "ozolzīļu kafiju"), kā arī tās ir nozīmīgs barības avots dažādiem dzīvniekiem. Lielākais blīvums parastajiem ozolu dižkokiem Eiropā ar apkārtmēru virs 4 metriem ir Latvijā.

Paldies par

UZMANĪBU!