Saule latviešiem saistījās ar mātes tēlu, tā deva siltumu, mīļumu, gaismu. Saule bija galvenais debesu spīdeklis, tādēļ arī rakstu zīmju sakārtojumos saulīte nereti tiek likta pašā viducī.
Latvju rakstos mēnesi attēlo kā pusloku.
Latviešu ornamentu vidū sastopams arī Mēness krusts – ap apli vai četrstūri simetriski izvietotas četras Mēness zīmes
Mēness raksts itin bieži rotāja vīriešu apģērbu un rotas,
kā arī ar kara darbību saistītos priekšmetus.
Krusta zīme tika izmantota par rakstu, kas attēlo zvaigzni.
Zvaigznei varēja būt četri, seši vai astoņi stari.
Spēcīgāko lietuvēna krusta variantu,
jo tas jāuzvelk ar vienu līniju.
krustukrusts līklocis
Laima folklorā tiek tēlota kā būtne, kas izvēlas mums likteni, pārrauga mūža gājumu.Kā mūžam zaļās dabas un dzīvības simbols.
Laimu apzīmē kā skujiņu , vai skujiņu kārtojumu- laimes slotiņu.
Zemes un tās auglības simbols, dzīvības sākums.
Jumis /dvīnis/ - auglības, pārpilnības, laimes un veiksmes simbols, dod svētību un enerģiju.
Simbolā izteikts cilvēka priekšstats par pasauli:
koka saknes simbolizē
pazemes pasauli,
stumbrs – vidus pasauli – vietu, kurā mēs uzturamies
kopā ar dzīvniekiem un augiem,
lapotne -debesu pasauli, uz kuru visi tiecas.
Šajā kokā apvienota izpratne par mūsu
pagātni, tagadni, nākotni, par mūsu senčiem, mums pašiem, mūsu bērniem.
Dzīvības, gaismas zīme,to sauc arī par Atslēgas zīmi.
Ūsiņš atslēdz durvis vasarai – atnes kokiem lapas, zemei zāli.
Mārtiņa zīme ir gaismas un uguns simbols.
Tā ir rudens ražas un auglības pārticības zīme.