Skaņa
1. Skaņas rašanās
2. Skaņas viļņi
3. Skaņas raksturlielumi
4. Skaņas skaļums, augstums
5. Skaņas īpašības
6. Rezonanse
7. Skaņas mērīšana
8. Seismogrāfs
Skaņas avoti
1. Ķermeņi, kuri svārstās
2. Dabiskie, mākslīgie
Skaņu apraksta vairāki fizikāli lielumi, kā piemēram, frekvence, viļņa garums, amplitūda, periods, skaņas ātrums utt. Skaņa neizplatās vakuumā.
Trusis50 - 10 000
Cilvēks10 - 20 000
Suns15 - 50 000
Kaķis60 - 65 000
Sikspārnis1000 - 120 000
Delfīns150 - 150 000
Objektīvi skaņu raksturo skaņas spiediena un intensitātes līmeņi, ko mēra īpašās vienībās - decibelos (dB).
Skaņas sensors
Skaņas ātrums ir skaņas viļņa noietais attālums laika vienībā. Skaņas izplatīšanās ātrums gaisā pirmo reizi precīzi tika izmērīts tikai 1822. gadā. Šos mērījumus veica ievērojamu dabas pētnieku grupa: dabaszinātnieks Aleksandrs Humbolts, gāzu likumsakarību atklājējs Žozefs Luiss Gē-Lisaks un vēl citi dabas pētnieki. Šajā pētījumā tika noskaidrots, ka gaisā 0 grādos pēc celsija skaņa izplatās ar ātrumu 331 m/s.
Skaņu labi absorbē arī daudz irdenas, porainas, šķiedrainas vielas, kurās ir daudz gaisa - korķis, vate, zāģskaidas, izdedži.
Troksnis ir skaņu ar dažādu spiedienu frekvenci un intensitāti haotisks sakārtojums.
Tonis ir viena no vienkāršākajām muzikālajām skaņām. Šos toņus visbiežāk rada mūzikas instrumentu stīgas, arī toņdakšas, cilvēka balss saišu periodiskas svārstības.
Par toni sauc tādas svārstības, kas norisinās tikai ar vienu nemainīgu frekvenci.
Par infraskaņu sauc skaņu, kuras svārstības frekvence ir mazāka par dzirdamās skaņas apakšējo robežu, tas ir aptuveni 16 - 20 Hz.
Ultraskaņa ir skaņa, kuras svārstības frekvence pārsniedz cilvēkam dzirdamās skaņas augšējo robežu, kas ir augstāka par 20000 Hz.
Formulas
Mājas darbs
Skaņas ierakstīšana un atskaņošana
Seismogrāfs ir pašrakstošs mēraparāts, kas reģistrē un mēra Zemes garozas svārstības, fiksējot tās seismogrammu veidā.
Eholots
Atrisinājums
